Tagad apsveikuma kartiņas pārsvarā saņemam internetā, bet vēl nepavisam tik sen pirms Jaunā gada un Ziemassvētkiem pastkastītes bija pārpildītas ar roku rakstītām, tipogrāfiski iespiestām vai pašdarinātām apsveikuma kartiņām.
Apsveikuma kartiņu priekšteči!
Ķīniešiem ir sava versija par apsveikuma kartiņu izcelšanos – tās esot radušās no vizītkartēm, kuras pēc Senās Ķīnas etiķetes prasībām bija pieņemts atstāt pie mājas sliekšņa, ja apsveicējs nebija sastapis mājās apsveicamo. Uz vizītkartēm nebija zīmējuma, tās bija sarkanā krāsā, un uz tām bija jāraksta vēlējumi. Parasti tika vēlēta veselība, ilgs mūžs, laime un labklājība.
Pasta atklātņu, tas ir, vēstuļu bez konverta, izgudrotāji skaitās franču-prūšu kara dalībnieki 1870. gadā. Karavīriem vēstuļu papīrs un konverti ātri vien beigušies, un viņi, lai nodotu ziņu tuviniekiem, izmantoja no kartona izgrieztus taisnstūrus. Ja laikā starp kaujām nebijis ko darīt, karavīri šos taisnstūrus izrotājuši ar zīmējumiem.
Par apsveikuma kartiņu prototipu var uzskatīt arī viduslaiku gravīras un litogrāfijas ar kristietības motīvu attēlojumiem. Tās par visai augstu cenu varēja nopirkt pie baznīcas pārstāvjiem. Ar gravīrām rotāja māju un tās pasniedza kā dāvanas Lieldienās un Ziemassvētkos. Pēc laika uz gravīrām sāka attēlot ne tikai reliģiskas tēmas un tās izmantoja kā ielūgumus uz pasākumiem.
Vēlāk Eiropā sāka sūtīt vēstules ar Ziemassvētku un Jaungada apsveikumiem, nereti izrotājot vēstules ar pašdarinātiem zīmējumiem. Decembra beigās bērni gatavoja vēstules, lai varētu pasniegt saviem vecākiem.
Ziemassvētku kartiņu izcelšanās!
Tiek uzskatīts, ka pirmo mūsdienīgo Ziemassvētku kartiņu radīja angļu mākslinieks Dobsons 1794. gadā. Kartiņā, kuru viņš uzdāvinājis draugam, bija attēlota ziemas ainava un ģimene pie eglītes.
Pirmā drukātā un pa pastu nosūtītā Ziemassvētku kartīte bija 1843. gadā. To sūtīja sers Henrijs Kouls (Henry Cole) Apvienotajā Karalistē. Kartītes zīmējumu radīja H. Koula draugs mākslinieks Džons Horslijs (John Callcott Horsley). Kartītē redzama ģimene, kura pulcējusies ap Ziemassvētku pusdienu galdu, bet abās sānu daļās attēloti ļaudis, kas aprūpē nabadzīgos. Pēc šīs skices Londonā tika izgatavots 1000 melnbaltu kartīšu, ko pēc tam izkrāsoja ar roku. Daudziem bijušas pretenzijas pret kartīti, jo tajā attēlots bērns, kuram tiek pasniegta vīna glāze. Mūsdienās ir saglabājušās apmēram desmit šīs tirāžas kartītes.
Ziemassvētku kartiņu sūtīšanas izplatīšanās!
Pasts parastajiem ļaudīm kļuva pieejams 1840. gadā, kad tika uzsākti pirmie «Penija pasta» sūtījumi. Pateicoties jaunuzceltajam dzelzceļam, «Penija pasts» varēja piedāvāt markas par peniju. Pirms tam pasta pakalpojumus varēja izmantot tikai bagātnieki. Ar vilcienu varēja pārvadāt vairāk pasta sūtījumu nekā iepriekš ar zirgiem, turklāt vilcieni bija daudz ātrāki. 19. gadsimta 70. gados sākās vēl plašāka Ziemassvētku kartīšu sūtīšana, jo 1870. gadā maksa par kartītes nosūtīšanu tika samazināta līdz puspenijam.
20. gadsimta sākumā kartīšu sūtīšanas tradīcija bija izplatījusies visā Eiropā. ASV Ziemassvētku kartītes parādījās 19. gadsimta 40. gadu beigās, bet tās bija ļoti dārgas. 1875. gadā iespiedējs Luiss Prangs, kurš bija no Vācijas, taču bija strādājis pie kartīšu izdošanas Apvienotajā Karalistē, uzsāka kartīšu lielražošanu, līdz ar to vairāk ļaužu varēja atļauties tās sūtīt.
Uz pirmajām kartītēm parasti bija attēlota Kristus dzimšanas aina, ziemas motīvi, attēli ar bērniem un dzīvniekiem. 20. gadsimta sākumā kļuva populāras mājās gatavotas kartītes neparastās formās.
Krievijā pirmās kartiņas bija ļoti greznas. To laiku izdevniecību katalogos var atrast tādus veidus kā «izsmalcināti reljefi darbi», «spožā emalja», «glancētas», «emalja ar zeltu», «sudrabotas», «plīša», «īsti gravējumi ar zelta apdari». 1874. gadā tika nodibināta Vispasaules pasta savienība, kas noteica atklātņu starptautisko standartu 9x14 cm. Vairums valstu šo prasību centās ievērot, taču Krievijā uzskatīja, ka apsveikuma kartiņas ir mākslas darbs un, kā zināms, māksla nepazīst robežas. Kartiņas rotāja ar sausiem ziediem, pērlēm, fliteriem, kas atgādināja īstu sniegu, un pat iesmaržināja.
Pēc 1917. gada revolūcijas Ziemassvētku svinības tika aizliegtas, jo tās tika uzskatītas par buržuāzijas paliekām. Ziemassvētku vietā svinēja tikai Jauno gadu. Uz atklātnēm parādījās politiski valsts notikumi un simboli, tādi kā kosmosa iekarošana un cīņa par mieru. Gados, kad notika pastiprināta cīņa pret alkoholismu padomju zemē, uz kartiņām bija aizliegts attēlot šampanieti.
Apsveikuma kartiņas mūsdienās!
Kā lielākais Jaungada apsveikuma kartiņu kolekcionārs Ginesa rekordu grāmatā reģistrēts kanādietis Buts, kura kolekcijā bijis 205 120 eksemplāru.
Grāmatu un kancelejas preču veikalos apsveikuma kartiņu izvēle joprojām ir plaša, neskatoties uz to, ka pa pastu apsveikumus sūtām daudz mazāk nekā pirms desmit vai piecpadsmit gadiem.
Pierastas kļuvušas reljefas, lielu izmēru un muzikālas kartiņas. Turpinās 20. gadsimta sākumā Dānijā kāda pasta darbinieka uzsāktā tradīcija sūtīt kartiņas, lai savāktu ziedojumus labdarībai. Labdarības organizācijas bieži sūta pašu veidotas Ziemassvētku kartītes. Labdarības organizācijas vāc naudu arī ar zīmogiem vai uzlīmēm uz apsveikuma kartīšu aploksnēm.
Kartiņas var izgatavot paši vai pasūtīt kādam māksliniekam vai tipogrāfijai, izmantojot arī savus fotoattēlus.
Ko darīsim? Varbūt tomēr dosimies uz veikalu vai paši pagatavosim apsveikuma kartiņu, ko nosūtīt radiem, draugiem un paziņām? Varbūt saņemtā apsveikuma kartiņa radīs neatkārtojamo svētku un brīnuma atmosfēru, un pēc daudziem gadiem, aplūkojot saņemto apsveikumu, atcerēsimies svētku dienas noskaņu. Kaut ko no pasakas, brīnuma un bērnības pieskāriena.
Iveta Odiņa